Sen neesmu ņēmis rokās šašku! Remonts pabeigts, darbā nedaudz noskaidrojies, jūtos daudzmaz labi, varu arī pamēģināt.
Jo vairāk tādēļ, ka vietu, kur turpināt, to pašu klifhengeru, es izvēlējos veiksmīgi. Lai arī jūs zinātu, par ko ir runa, atgādināšu, ka iepriekšējā epizode beidzās ar strauju melnā džipa kustību Friday Happiness Pizza Party virzienā. Man pašam personīgi nedaudz negaidīts izrādījās jaunums, ka šī ballīte notiek ārā, turklāt vēl kalnos, kur naktī var būt diezgan auksti. Kas tas par burziņu, man bija tikai pati vispārīgākā saprašana — it kā reivs, un it kā tur cepot picas, ja paspēj laikā. Par laimi, mēs ieradāmies tieši laikā — ap kādiem desmitiem, droši vien. Uzreiz var manīt, ka vietiņa ir topā — turpat blakus pat ātrā uzmetienā noparkoti desmitiem auto, taču skatuvju troksni un gaismas no stāvvietas nedzird, tātad auto desa stiepjas gar ceļu vēl tālāk. Tā arī izrādījās, turklāt vēl piedevām nācās rāpties kalnā, lai nokļūtu pie vārtiem.
Mini-festa teritorija atrodas pakalnos, un būtībā tur tādā kā komunā dzīvo neo-hipiji. Atbraukt uz turieni dzīvot un brīvprātīgi pastrādāt nav grūti, šim nolūkam bezpeļņas tusiņam, kas to visu organizē, ir mājaslapa fridayhappiness.org.
Pie vārtiem mūs gaidīja lūk šāds smieklīgs uzraksts, un pat ne viens vien.
Praktiski «Bites pret medu». Ņemot vērā, ka Portugālē ir vispilnīgākā dekriminalizācija pasaulē, divtik smieklīgi. Un jā, tā strādā daudz labāk par t.s. «Karu pret narkotikām», par to pilns internets ar saitēm un video par pētījumiem, tā ka es paslinkošu tās norādīt.
Nesen nejauši klausījos podkāstu Expanding Mind, epizodi Cognitive Liberty, un tur kārtējo reizi tika skarta tēma par to, ka ir ļoti grūti nošķirt tādas lietas kā psihisko veselību, personības veselumu un identitāti, reliģiskos uzskatus no vienas puses un patvaļīgas vēlmes no otras.
Piemēram, kā jums patīk ideja par to, ka Peru, Kolumbijā un citās Latīņamerikas valstīs tradicionāli ievāra tēju no kokas lapām. Šīs valstis ir izcīnījušas sev izņēmumu no ANO konvencijas par aizliegtām psihotropajām vielām attiecībā uz šādas tējas lietošanu (visās pārējās valstīs ir aizliegtas visas substances, kas satur kokaīna alkaloīdus, ieskaitot kokas lapas). Pamatojums ir šāds: augstkalnu iedzīvotāju dzīvesveids, t.sk. fiziskais darbs, sadzīve, folklora un tradīcijas — iekļauj sevī šādu dzērienu. Apmēram tāpat kā pie mums — tēju no tējas krūma. Šī ideja ir totāli debīla — cilvēki Peru, ko, ģenētiski ir pavisam citādāki, un mums kokas lapa ir briesmīgi bīstama, kamēr viņiem — parasts uzmundrinošs dzēriens? Vai tas nozīmē, ka, ja es uzvilkšu tradicionālās Peru drēbes, ietīšos alpakas vilnas pončo un pieņemšu, teiksim, tradicionālo inku reliģiju, es pēkšņi iegūšu spējas dzert kokas tēju, kādu man līdz šim nebija?
Nē, protams. Šāda tēja jau tāpat ne visai atšķiras no Ķīnas kamēlijas (tējas krūma) tējas mūsu ikdienā. Neviens apkārt nekrīt paranojā, ka cilvēks, kurš izdzers sešas tases kafijas, pēkšņi sāks laupīt un izvarot apkārtējos jaunas devas dēļ. Bet, ja ņemam kokas tēju — šķērsojot iedomātu līniju uz kartes, tā pēkšņi kļūst par nāves nesēju, kas aiz sevis atstāj raudošas mātes.
Tā ka aizliegtas psihoaktīvās vielas — tas ir slikti, bērni, nelietojiet tās. Tomēr der atcerēties, ka pēc daudziem PVO un attiecīgo pētniecības centru kritērijiem, atļautās vielas — alkohols un nikotīns, jo īpaši, ir daudz bīstamākas un kaitīgākas par lielāko daļu aizliegto. Vērts paturēt prātā, ja izvēlies no diviem ļaunumiem, es tā domāju.
Labāk nelietojiet neko, bet meditējiet Vipassanas stilā stundu no rīta, un stundu vakarā, kā novēlēja godājamais Šri Satja Narajans Goenka, tagad jau nelaiķis. Lūk, piemēram, no pēdējiem tusiņam pieslēdzās Juvals Nojs Harari, grāmatas "Sapiens" autors (Kopija Pdf formātā). Bet pirms tam — daudzas citas mediju personas. Lūk, ko raksta grāmatas "Nekad neēdiet vieni" autors Kīts Feraci.
Mums piedāvāja noklausīties neliela, drukna cilvēka vārdā S. N. Goenka uzstāšanos, kurš burtiski staroja no laimes. Viņš grasījās padalīties ar mums tajā, kā atradis sirdsmieru, veselību un laimi senajā vipassanas meditācijas tradīcijā.
Jūsu padevīgais kalps kādreiz arī mēģināja, bet gribasspēka pietiek tikai retiem desmit minūšu uzplūdiem. Cerību tomēr neatmetu. Sanāca daudz, bet līdz pašai ballītei tā arī netiku. Toties izzinoši.